Rīcības ar pārtikas un sadzīves atkritumiem

Pārtikas atkritumi, neēdami blakusprodukti un citi atkritumi pēc iespējas ātrāk jāaizvāc no telpām, kur atrodas pārtika, lai izvairītos no to uzkrāšanās.

Pārtikas atkritumi, neēdami blakusprodukti un citi atkritumi jānovieto aiztaisāmos konteineros, izņemot gadījumus, kad pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki var pārliecināt kompetentas iestādes par to, ka ir atbilstoši cita veida izmantotie konteineri vai atkritumu aizvākšanas sistēmas. Minētajiem konteineriem jābūt ar attiecīgu konstrukciju, tie jātur labā stāvoklī, tiem jābūt viegli tīrāmiem un vajadzības gadījumā dezinficējamiem. 


Atbilstoši jāparedz pārtikas atkritumu, neēdamu blakusproduktu un citu atkritumu glabāšana un likvidēšana. Atkritumu glabātuvēm jābūt projektētām un apsaimniekotam tā, lai tās varētu turēt tīras un vajadzības gadījumā bez dzīvniekiem un kaitēkļiem.

Visi atkritumi jālikvidē higiēniski un tādā veidā, kas nekaitē videi, saskaņā ar šim nolūkam piemērojamajiem Kopienas tiesību aktiem un neradot tiešu vai netiešu piesārņojuma avotu.

Ja pārtikas atkritumus paredzēts realizēt vairākos veidos, tad telpās, kur notiek darbības ar pārtiku, pārtikas atkritumus šķiro, atdalot:

• dzīvnieku valsts jēlproduktus (kauli, ādas, olu čaumalas u.c);
• termiski apstrādātus dzīvnieku valsts produktus (ēdienu atliekas - zupas, kotletes, gaļas mērces u.c.) un izmantoto eļļu;
• augu valsts produktus. 

Dzīvnieku izcelsmes pārtikas atkritumus realizē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regulas (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam prasībām. Dzīvnieku valsts jēlproduktus savāc un ievieto šim nolūkam paredzētos noslēdzamos, ūdens un taukus necaurlaidīgos konteineros vai citā iepakojumā ar krāsu marķējumu (3. kategorija -zaļā krāsā ar lielu zilās krāsas piemaisījumu, nelietot cilvēku uzturā) un realizē, pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem ar atkritumu savācēj organizācijām:

• nefasētā veidā ar pavaddokumentiem - pārstrādei, kažokzvēriem, kompostešanai un biogazes izstrādei,
• fasētā un marķētā veidā lolojumdzīvniekiem (suņi, kaķi u.c), marķējumā norādot „tikai lolojumdzīvniekiem". 

Ja blakusprodukti netiek šķiroti, to kategoriju vērtē pēc augstākās bīstamības materiāla. Dzīvnieku valsts jēlproduktus un termiski apstrādātus produktus nedrīkst izbarot saimniecībās audzējamiem dzīvniekiem.

Visa veida augus valsts produktus un termiski apstrādātus dzīvnieku valsts produktus, agrāko pārtiku (rūpnieciski ražotu termiski apstrādātu pārtiku, kam beidzies realizācijas termiņš) — utilizē kā sadzīves atkritumus. Lai jēlproduktus varētu utilizēt kopā ar termiski apstrādātiem atkritumiem, veic to termisku apstrādi (apvārīšanu).

Uzņēmumam jānodrošina atbilstoša pārtikas un pārējo atkritumu glabāšana līdz to izvešanas brīdim. Atkritumu glabāšanas vietām jābūt tīrām un aizsargātām pret kaitēkļiem un grauzējiem, lai neradītu tiešu vai netiešu pārtikas piesārņojuma iespēju. Lai nodrošinātu atbilstošu atkritumu iznīcināšanu, jānoslēdz līgums par atkritumu savākšanu, transportēšanu un iznīcināšanu.

Ja 3. kategorijas blakusproduktus realizē lolojumdzīvniekiem, pārstrādei, kažokzvēriem, kompostēšanai vai biogazes izstrādei, uzņēmumā veic atkritumu uzskaiti, kā to nosaka Regula (EK) Nr. 1774/2002.

Rekomendējamā dokumentācija:

• Akti par pārtikas produktu izņemšanu no apgrozības (brīvā formā).
• Dzīvnieku izcelsmes pārtikas atkritumu uzskaites žurnāls